Ciparvadības (NC) tehnoloģija attiecas uz ciparu instrukciju, kas sastāv no cipariem, teksta un simboliem, izmantošanas tehnoloģiju, lai kontrolētu vienas vai vairāku mehānisku ierīču kustību. NC parasti izmanto vispārēja-nolūka vai īpaša{2}}nolūka datorus, lai ieviestu digitālo programmu vadību; tāpēc to sauc arī par datorizētu ciparu vadību (CNC), un terminu NC starptautiski lieto reti. Tas parasti kontrolē mehāniskos lielumus, piemēram, pozīciju, leņķi un ātrumu, kā arī pārslēgšanas lielumus, kas saistīti ar mehāniskās enerģijas plūsmu. NC attīstība balstās uz datu nesēju rašanos un bināro datu apstrādi. 1908. gadā tika izgudroti perforēti metāla loksnes maināmie datu nesēji; beigās tika izgudrotas vadības sistēmas, kas izmanto papīru kā datu nesējus un ar palīgfunkcijām; 1938. gadā Šenons veica ātru datu apstrādi un pārraidi MIT, ieliekot pamatu mūsdienu datoriem, tostarp datoru ciparu vadības sistēmām. NC tehnoloģija ir izstrādāta ciešā saistībā ar darbgaldu vadību. 1952. gadā tika izgudrots pirmais NC darbgalds, kas iezīmēja nozīmīgu notikumu pasaules mašīnbūves vēsturē un virzīja automatizācijas attīstību. Ciparvadības tehnoloģija, kas pazīstama arī kā datora ciparvadība (CNC), ir tehnoloģija, kas izmanto datorus, lai ieviestu digitālo programmu vadību. Šī tehnoloģija izmanto datoru, lai izpildītu aprīkojuma kustības trajektoriju un perifērijas ierīču laika loģiskās vadības funkcijas saskaņā ar iepriekš-saglabātu vadības programmu. Tā kā dators aizstāj oriģinālās aparatūras loģiskās shēmas, ko izmanto ciparu vadības ierīcēs, ievades darbības instrukciju glabāšanu, apstrādi, aprēķinus un loģisko vērtējumu var veikt, izmantojot datora programmatūru. Pēc tam ģenerētās mikroinstrukcijas tiek pārsūtītas uz servopiedziņas ierīcēm, lai darbinātu motorus vai hidrauliskos izpildmehānismus, lai pārvietotu aprīkojumu.
Tradicionālā apstrāde ietvēra parasto darbgaldu manuālu darbību. Apstrādes laikā darbgalds tika manuāli darbināts, lai grieztu metālu, un izstrādājuma precizitāte tika mērīta vizuāli, izmantojot suportus un citus instrumentus. Mūsdienu rūpniecība jau sen izmanto datoru{2}}vadāmus darbgaldus. CNC darbgaldi var automātiski apstrādāt jebkuru produktu un komponentu tieši saskaņā ar iepriekš-ieprogrammētām procedūrām. To mēs saucam par CNC apstrādi. CNC apstrāde tiek plaši izmantota visās mehāniskās apstrādes jomās, un tā ir attīstoša tendence un svarīgs un nepieciešams tehniskais līdzeklis veidņu apstrādē.
CNC virpas, kas pazīstamas arī kā Computer Numerical Control virpas, ir visplašāk izmantotais un visizplatītākais CNC darbgaldu veids Ķīnā, kas veido aptuveni 25% no visiem CNC darbgaldiem. CNC darbgaldi ir mehatroniski izstrādājumi, kas integrē mehāniskās, elektriskās, hidrauliskās, pneimatiskās, mikroelektronikas un informācijas tehnoloģijas. Tās ir mehānisko ražošanas iekārtu "mātes mašīnas", kurām ir tādas priekšrocības kā augsta precizitāte, augsta efektivitāte, augsta automatizācija un augsta elastība. CNC darbgaldu tehnoloģiskais līmenis un to īpatsvars metāla griešanas darbgaldu ražošanā un kopējā īpašumā ir svarīgi valsts ekonomiskās attīstības un kopējā rūpnieciskās ražošanas līmeņa rādītāji. CNC virpas ir viens no galvenajiem CNC darbgaldu veidiem, kas ieņem ļoti nozīmīgu vietu un saņem plašu uzmanību un strauju attīstību visā pasaulē jau vairākus gadu desmitus.
Kopš to ieviešanas 1950. gados, CNC virpas ir ievērojami uzlabojušas darba ražīgumu un apstrādes kvalitāti gan viengabala, gan nelielas partijas ražošanā, jo īpaši sarežģītas formas detaļu apstrādei. Tie ir arī saīsinājuši ražošanas sagatavošanas ciklus un samazinājuši darbinieku prasmju prasības. Tāpēc tas ir kļuvis par svarīgu attīstības virzienu tehnoloģiskiem jauninājumiem un revolūcijai viengabala un mazo{7}}sēriju ražošanā. Arī valstis visā pasaulē enerģiski attīsta šo jauno tehnoloģiju.
Mēs zinām, ka masveidā ražotām{0}}detaļām automatizētās un daļēji{1}}automātiskās virpas jau var automatizēt ražošanas procesu. Tomēr viengabala-gabalu un mazu-sēriju ražošanā automatizācijas sasniegšana vienmēr ir bijusi izaicinājums. Ievērojamu laiku pagātnē problēmu nebija iespējams pilnībā atrisināt. Īpaši tādu detaļu apstrādei, kurām ir sarežģītas formas un augstas precizitātes prasības, ceļš uz automatizāciju ir apstājies. Lai gan daži kopēšanas ierīču lietojumi ir atrisinājuši daļu problēmas, prakse ir pierādījusi, ka kopēšanas virpas joprojām nevar pilnībā atrisināt šo problēmu.
CNC virpu (darbgaldu) parādīšanās ir pavērusi plašu ceļu šīs problēmas principiālai risināšanai, tādējādi kļūstot par nozīmīgu apstrādes virzienu.
